Svarīgākais mediju un mārketinga nozarē (18.12.2009.-31.12.2009)
2010-01-04
Aizvadītā gada pēdējo nedēļu redzamākās aktualitātes un tendences mārketinga jomā - Latvijā arī nākamgad prognozē reklāmas ieņēmumu samazinājumu; aptauja liecina, ja 72,7% interneta komunikācijas speciālistu un interesentu praksē izmanto interneta komunikācijas novērtēšanas instrumentus.
Tāpat turpinās kaislības ap elektronisko mediju likumprojektu un sabiedrisko mediju reorganizāciju. Pavisam bēdīgā situācijā nonākusi LTV - NRTP lūgs Ls 285 000, lai nebūtu trīs mēnešus jāpārtrauc LTV apraide. Preses un izdevējdarbības lauciņā svarīgākā bijusi ziņa par to, ka "Preses nams" beidzot nolemj pieprasīt maksātnespēju. Sekojot līdzi Rīgas reklamēšanas kampaņai nevar nepamanīt, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāvji regulāri piesūta informāciju par kampaņas "Live Rīga" mājas lapas apmeklētāju skaitu, taču izmērāmais lielums - tūristu skaita pieaugums kampaņas rezultātā vēl nav zināms, turklāt tūrisma nozares pārstāvji atzīst, ka vēl nejūt atdevi no "Live Rīga" kampaņas, un cerības liek uz nākamo sezonu.
1. Latvijā arī nākamgad prognozē reklāmas ieņēmumu samazinājumu
Pēc ekonomiskās lejupslīdes un kopējā reklāmas tirgus krituma pasaulē par 15% (ASV dolāros) 2009.gadā gaidāma tirgus atgūšanās un pieaugums par 6%, prognozē reklāmas un mediju tirgus pētījumu organizācija "Magna". Latvijai gan organizācija prognozē turpmāku mārketinga budžetu samazinājumu un reklāmas ieņēmumu samazinājumu 2010.gadā par 5%.
Par to aģentūru LETA informēja mediju aģentūras "Inspired" mārketinga vadītāja Ginta Bakane.
Saskaņā ar prognozēm Latvijā lielāko reklāmas ieņēmumu kritumu - mīnus 12,3% - nākamgad piedzīvos avīzes, par 9% salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies ieņēmumi no reklāmas žurnālos, par 7,65% - radio, par 6,7% - no reklāmas vidē, bet par 3,1% - no reklāmas televīzijā. Izaugsmi par 3,9% nākamgad piedzīvos tikai ieņēmumi no reklāmas internetā, liecina pētījums.
2. 72,7% interneta komunikācijas speciālistu izmanto interneta komunikācijas novērtēšanas instrumentus
72,7% aptaujāto interneta komunikācijas speciālistu un interesentu praksē izmanto interneta komunikācijas novērtēšanas instrumentus, 27,3% tos neizmanto, bet 18,2% respondentu atzīst, ka tiem pietrūkst zināšanu par šādiem instrumentiem, liecina "The Onliner" un "7guru.lv" veiktās aptaujas rezultāti.
Mājaslapu apmeklējuma statistikas analīze, aptauju veikšana, pārdošanas rezultātu analīze un publicitātes analīze ir Latvijas komunikācijas speciālistu un interesentu populārākās metodes, kā tiek mērīta komunikācijas mērķu sasniegšana internetā, bet nākamie populārākie ir investīciju atdeves izvērtējums un lietotāju atsauksmju analīze, liecina aptauja.
54,6% respondentu kā interneta komunikācijas novērtēšanas instrumentu izmanto vai ir izmantojuši "Google Analitics", kas ir populārākais nosauktais. Respondentu minēto instrumentu vidū ir arī "Snoobi", "webMiriad", "Direct Effect" un citi instrumenti, kā arī mikroblogošanas portālu un sociālo tīklu statistikas rīki. Interneta mājaslapu apmeklētības mērījumus ikdienā analizē 49% aptaujāto komunikācijas speciālistu un interesentu. 14,3% respondentu to dara reizi nedēļā, 9,2% - retāk nekā reizi mēnesī. Bet 27,6% aptaujāto mājas lapu apmeklētības mērījumus neanalizē vispār.
3. Deputāti negatīvi uzņem darba grupas rosinātos radikālos grozījumus Elektronisko mediju likumprojektā
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti visai negatīvi uzņēma darba grupas rosinātos radikālos grozījumus Elektronisko mediju likumprojektā.
Darba grupa rosina reorganizēt Latvijas Radio un Latvijas televīziju, izveidojot jaunu valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas sabiedriskais medijs".
Pēc darba grupas domām, Latvijas sabiedriskais medijs būtu valsts kapitālsabiedrība, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Elektronisko mediju likumu, likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", komerclikumu un statūtiem, ko apstiprina Latvijas sabiedrisko mediju fonds, kas sabiedrības interesēs uzrauga un kontrolē sabiedriskā medija darbību.
Vislielāko deputātu nesapratni izsauca iecerētais Latvijas sabiedrisko mediju fonds, kurš būtu paralēla struktūra Nacionālajai radio un televīzijas padomei un, pēc darba grupas ieceres, būtu valsts kapitāla daļu turētājs jaundibināmajā "Latvijas sabiedriskajā medijā", kura pamatkapitālu veido valsts ieguldītā manta.
4. NRTP lūgs Ls 285 000, lai nebūtu trīs mēnešus jāpārtrauc LTV apraide
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) lūgs valdību Latvijas Televīzijai (LTV) piešķirt 285 000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai, ņemot vērā NRTP lēmumu pagarināt termiņus pārejai uz ciparu virszemes apraidi, LTV varētu segt papildu izdevumus par analogo apraidi.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. Vēstule valdībai uzrakstīta šodien un tiks nodota pirmdien, 21.decembrī.
Buceniece lika saprast, ka, nesaņemot papildu finansējumu, LTV varētu uz pāris mēnešiem pārtraukt raidīt. Taču šādu notikumu gaitu NRTP uzskata par mazticamu, jo no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jau piešķirti 500 000 latu Latvijas Nacionālās operas parādu segšanai. Operai ir mazāka mērķauditorija nekā LTV, un NRTP to vēstulē izmantojusi kā vienu no argumentiem, kādēļ mazākas summas tērēšana LTV kalpotu daudz plašākām sabiedrības aprindām.
5. "Preses nams" nolemj pieprasīt maksātnespēju
Poligrāfijas uzņēmuma AS "Preses nams" valde pieņēmusi lēmumu iesniegt tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu, aģentūru LETA informēja "Preses nama" īpašnieka AS "Latvijas Kuģniecība" pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa novembra sākumā noraidīja "Preses nama" lūgumu noteikt tam tiesisko aizsardzību, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ilze Ramane.
"Preses nama" valdes priekšsēdētājs Igors Stepanovs pauž nožēlu, ka tiesa nav apstiprinājusi uzņēmuma sagatavoto tiesiskās aizsardzības procesa plānu, jo ne visi tā nodrošinātie kreditori bija gatavi iesaistīties šī plāna realizācijā.
"Preses namu", līdzīgi kā daudzus citus uzņēmumus Latvijā un pasaulē, ir ietekmējis būtisks pieprasījuma un maksātspējas kritums, kā arī saistību neatbilstība pašreizējam tirgus un biznesa apjomam.
6. Svētku laikā palielinās tūristu interese par Rīgu
Rīgas popularizēšanas kampaņa "Live Rīga" palielinājusi interesi par Rīgu kā tūrisma galamērķi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Antra Laumane.
Ziemassvētku brīvdienu laikā no 24. līdz 27.decembrim komunikāciju kampaņas mājaslapu apmeklējuši 13 353 interesentu. Vislielākais "Live Rīga" mājaslapas ārvalstu apmeklētāju skaits bijis no Krievijas, Vācijas un Zviedrijas.
Kopš kampaņas sākuma 24.novembrī "Live Rīga" mājaslapu apmeklējuši jau 88 608 interesenti no 117 pasaules valstīm.
7. Tūrisma nozares pārstāvji vēl nejūt atdevi no "Live Rīga" kampaņas, cerības liek uz nākamo sezonu
Pagaidām "Live Rīga" kampaņas rezultātā nav palielinājies tūristu skaits un, iespējams, atdeve no Rīgas reklamēšanas kampaņas būs jūtama nākamajā tūrisma sezonā, atzina biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji.
Viesnīcu tīkla "Reval Hotels" mārketinga vadītāja viesnīcām Latvijā Aiga Lapiņa norāda, ka "Live Rīga" ziemas kampaņas aktivitātes tika sāktas pārāk vēlu un pagaidām pagājis pārāk īss laiks, lai gaidītu grandiozus rezultātus.
""Live Rīga" noteikti nav īstermiņa projekts vai akcija, bet gan ilgtermiņa ieguldījums Rīgas tēla popularizēšanā un attīstībā, līdz ar to, iespējams, ziemā ieguldītie līdzekļi rezultātu dos pavasarī un vasarā," norāda Lapiņa.
Savukārt viesnīcas "Hotel Bergs" direktore Iveta Sprūdža atzīst, ka grūti izsekot, vai konkrēta rezervācija veikta, pateicoties "Live Rīga" veiktajām kampaņām.
Viņa norāda, ka sadarbību ar "Live Rīga" veidotājiem traucē mūsdienu tehnoloģiju neizmantošana, liedzot viesnīcām pašām piekļuvi informācijas atjaunošanai un papildināšanai. "Patlaban informācija tiek pārsūtīta no viena pie otra, un, vairākkārtīgi to pārrakstot, tiek lieki tērēti cilvēkresursi un ir lielāka neuzmanības kļūdu iespējamība," uzskata Sprūdža.
Arī viesnīcas "Dome Hotel" īpašnieks Gundars Ozols atzīst, ka pagaidām vēl nevar runāt par tiešu atdevi no "Live Rīga" kampaņas.
"Pastiprinātu interesi par Rīgu un līdz ar to viesu pieplūdumu kampaņas rezultātā neesam novērojuši. Interneta vidē esam pētījuši Krievijas resursus - visrūpīgāk tos, kas tika norādīti kā "Live Rīga" kampaņas kanāli, un tajos gandrīz nemaz neizdevās atrast kampaņas pēdas," atzīst Ozols.
zaks pievienoja 2010-01-04 18:26
Lai pievērtu pilsētai uzmanību tik mazā laika posmā, vajag tiešām kautko unikālu izstrādāt, bet pie mums jau pusgadu domā un tad pēdējā mēnesī īsteno un tad brīnās, ka nav saniegta vēlamā atdeve
Irma
pievienoja 2010-01-29 23:13
Mans personīgais viedoklis, ka LiveRiga kampaņa tika rīkota apzināti svētku un brīvdienu laikā, lai pēc tam varētu apgalvot, ka akcijas rezultātā palielinājās tūristu skaits Rīga. Taču netiek ņemti vērā fakti par vispārēju cenu pazemināšanos un garajām brīvdienām Krievijā, kad krievi tāpat brauc uz Latviju. Turklāt ir atvieglota vīzu izsniegšana.
Komentāri: Svarīgākais mediju un mārketinga nozarē (18.12.2009.-31.12.2009)