Svarīgākais mediju un mārketinga nozarē (29.01.2010.-05.02.2010.)
2010-02-08
Aizvadītās nedēļas redzamākās aktualitātes saistītas ar sabiedriskajiem medijiem - aktualizējusies interese par Latvijas Radio 2 pārņemšanu koncesijā, lai gan radio biznesa pārstāvji gaida konkrētus koncesijas pārņemšanas nosacījumus;
Latvijai draud tiesu darbi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju direktīvas nepārņemšanu; izrādās, ka sabiedrisko mediju apvienošana varētu izmaksāt līdz pusotram miljonam latu; Latvijas Radio ieņēmumi pērn provizoriski pārsnieguši izdevumus par 839 715 latiem, taču šo gadu LR, visticamāk, beigs ar zaudējumiem. Savukārt LVRTC brīdinās "TV3" par "izlikšanu" no analogās apraides ar 1.jūniju. "TNS Latvia" pētījumos noskaidrojies, ka visvairāk skatītie televīzijas kanāli janvārī ir LNT, "TV3" un LTV1 un decembrī pieauguši reklāmas apjomi presē, radio un internetā.
Liela interese par "Latvijas Radio 2" pārņemšanu koncesijā
No uzņēmēju puses ir jūtama liela interese par LR2 pārņemšanu koncesijā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Kolāts atzīst, ka, vēršoties gan pie viņa, gan pie Nacionālās radio un televīzijas padomes, interesi ir izrādījušas gandrīz visas nopietnās radio stacijas.
LR vadītājs arī norāda, ka koncesijas pārņemšanā veiksmīgi startēt ar piedāvājumu varētu arī LR2 kolektīvs. Viņš arī atzīst, ka interesentu lokā ir arī uzņēmumi, kas tieši nav saistīti ar radio biznesu.
Šobrīd tiek izstrādāts koncesijas pārņemšanas nolikums un koncesijas līguma projekts.
Savukārt radio staciju pārstāvji gaida konkrētus Latvijas Radio 2 (LR2) koncesijas pārņemšanas nosacījumus, atzina biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie radio biznesa pārstāvji.
LVRTC brīdinās "TV3" par "izlikšanu" no analogās apraides ar 1.jūniju
Ne tik skarbi, bet līdzīgi namsaimniekam, kas brīdina telpu īrniekus par līguma pārtraukšanu, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) informēs raidorganizāciju "TV3" par analogās apraides pakalpojuma pārtraukšanu no 1.jūnija, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Bokta nenoliedza, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un apmaksājot visas izmaksas, "TV3" varētu īstenot savu nodomu turpināt raidīt analogajā tīklā vismaz līdz 2010.gada beigām, taču tādam solim no "TV3" puses "nav racionāla pamata". Viņš uzsvēra, ka LVTRC valde oficiāli nolēmusi slēgt analogo apraidi visā valstī no 1.jūnija, un tas praktiski nozīmē, ka tiks pārtraukta raidorganizācijas programmu translēšana ar analogo tehnoloģiju.
LVTRC vadītājs jau agrāk pieļāvis, ka "TV3" iestāšanās par analogās apraides turpināšanu varētu būt pamats strīdam tiesas priekšā. Taču šodien preses konferencē sakarā ar ciparu virszemes apraides pāreju uz komercrežīmu Bokta akcentēja, ka lēmums pārtraukt analogo apraidi pieņemts LVRTC valdē, kas to ir tiesīga darīt saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem kā valsts uzņēmums, kas "nevar subsidēt komerciālu raidorganizāciju".
"Modern Times Group" (MTG) radio un televīzijas biznesa, tostarp "TV3", vadītājs Kaspars Ozoliņš atzina, ka grūti komentēt "TV3" tālāko rīcību, jo vēl nav zināms LVRTC juridiskais pamatojums un saņemts oficiāls brīdinājums vai paziņojums.
"Patlaban nav saprotams, ar kādu juridisku pamatojumu LVRTC var pārtraukt "TV3" analogo apraidi. Ministru kabineta noteikumus joprojām teikts, ka analogās apraides pārtraukšana notiks 2011.gada beigās. Ja Ministru kabineta noteikumi tiks mainīti, mēs juridiski izvērtēsim savu tālāko rīcību," atzīst Ozoliņš.
MTG vadītājs arī atzīst, ka "TV3" pagaidām neplāno mainīt lēmumu un joprojām vēlas palikt analogajā apraidē.
Pētījums: Visvairāk skatītie televīzijas kanāli janvārī - LNT, "TV3" un LTV1
Visvairāk skatītais televīzijas kanāls janvārī ir bijis LNT, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" apkopotais 2010.gada janvāra televīzijas kanālu auditorijas pētījums.
LNT vērošanai televīzijas skatītāji, kas vecāki par četriem gadiem, veltījuši 13,2% no kopējā TV skatīšanās laika, liecina pētījums.
Otrs skatītākais bijis kanāls "TV3" ar 12,7 %, trešais - Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanāls ar 10%, bet ceturtais - kanāls "PBK" ar 9% lielu skatīšanās laika daļu. LTV 7.kanālam veltīti 5,7%, kanālam "RTR Planeta Baltija" - 4,5%, kanālam "TV5 Rīga" - 3,4%, liecina "TNS Latvia" pētījums.
Latvijai draud tiesu darbi par Audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju direktīvas nepārņemšanu
Latvijai līdz 19.decembrim nacionālajā likumdošanā ir jāpārņem Eiropas Savienības "Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā" iekļautās tiesību normas, kuras tikušas iestrādātas Elektronisko mediju likumprojektā.
Eiropas Komisija Latvijai 28.janvārī ir nosūtījusi oficiālu paziņojuma vēstuli, un tas ir pirmais no trīs pārkāpuma procedūras soļiem.
Paziņojums nosūtīts, jo Latvija noteiktajā laikā, proti, līdz 2009.gada 19.decembrim, nebija paziņojusi EK, kādi soļi sperti, lai ieviestu direktīvu par tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos. Līdz ar Latviju šādas vēstules nosūtītas vēl 22 ES dalībvalstīm.
Pārkāpuma procedūra sākta, jo Latvija nav ievērojusi termiņu, kurā jāsniedz informācija par direktīvas ieviešanu, tas ir, pieņemtajiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem. Vēstulē nav vērtēta Latvijas likumu atbilstība direktīvai. Šāds vērtējums tiks sniegts, kad Latvija būs informējusi EK par direktīvas ieviešanu.
Tagad Latvijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz vēstuli. Atkarībā no atbildes EK var pieņemt lēmumu nosūtīt argumentētu atzinumu, kur tā skaidri un noteikti uzskaita iemeslus, kas tai liek domāt, ka ir pārkāptas ES tiesības, un lūdz dalībvalsti labot situāciju noteiktā laika posmā.
Kolāts: Sabiedrisko mediju apvienošana varētu izmaksāt līdz pusotram miljonam latu
Sabiedrisko mediju apvienošana valstij varētu izmaksāt līdz pusotram miljonam latu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts, atsaucoties uz "Ernst&Young" auditoru ziņojumu, kurā izvērtēts iespējamais apvienošanas projekts.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 20.janvārī, apspriežot priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektā, neatbalstīja ieceri par LR un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanu.
Komisija par to, ka likumprojektā tiek runāts tikai par vienu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli, balsoja divas reizes, un abos balsojumos balsis sadalījās līdzīgi - pieci pret pieci. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tas nozīmē, ka priekšlikums nav atbalstīts.
Kolāts atzīst, ka īstermiņā sabiedrisko mediju apvienošanas projekts nozīmētu zaudējumus un šādu projektu var atļauties ieviest tikai tad, kad valstij būs nauda.
LR vadītājs norāda, ka apvienošanas praktiskā puse sanāktu ļoti dārga un ieguvumi varētu rasties tikai pēc tam. Kā piemēru viņš min to, ka LTV un LR ir atšķirīgas grāmatvedības programmas. "Vispirms ir jāizanalizē, kuru grāmatvedības programmu izmantot, un arī tad, kad mēs izlemtu, būtu jāpērk papildu licences, kas izmaksā vairākus simtus tūkstošus latu. Otrs aspekts - LTV lietvedība ir datorizēta, LR - ar rokām. Galu galā - mums būs jānoalgo juristu kantoris, kas vadīs apvienošanu, un tās atkal ir papildu izmaksas," skaidro Kolāts.
Pie ieguvumiem "Ernst&Young" ziņojumā norādīts, ka labāk varētu plānot naudas plūsmas, vieglāk vadīt institūcijas un ieguvumi varētu arī būt attiecībā uz jaunajām platformām, jo tagad sanāk, ka abi uzņēmumi interneta vides izmantošanā savstarpēji mazliet konkurē.
Kolāts uzskata, ka sabiedrisko mediju apvienošana ir konceptuāls jautājums nākamo trīs, četru, piecu gadu laikā.
"Tas bija vienas komisijas viena balsojuma rezultāts - pieci pret pieci, un šādos gadījumos balsojums netiek pieņemts. Šis balsojums ir zīme, ka viedokļi ir ļoti dažādi un līdzīgi savā spēkā. Tomēr jūtu, ka pie šī jautājuma neatgriezīsies ātrāk par vēlēšanām," pauž Kolāts.
Viņš pieļauj, ka priekšvēlēšanu eiforijā politiskais spēks, kas ir spēcīgāks attiecīgajā komisijā, šajā apvienošanas plānā var ietvert populismu vai sabiedrisko mediju ietekmēšanas mehānismus. "Acīmredzot deputāti ir sapratuši, ka priekšvēlēšanu gaisotnē būs ārkārtīgi sarežģīti pieņemt likumu līmenī lēmumus par apvienošanu," pieļauj Kolāts.
"Latvijas Radio" ieņēmumi pērn provizoriski pārsnieguši izdevumus par 839 715 latiem
"Latvijas Radio" (LR) ieņēmumi pērn provizoriski pārsnieguši izdevumus par 839 715 latiem, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" pauda LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
LR pērnā gada provizoriskais neto apgrozījums sasniedzis 5 838 297 latus, un ieņēmumi no reklāmas veidojuši 909 629 latus.
"2008.gadā LR zaudējumi sasniedza 800 950 latus. Līdz ar to varam teikt, ka ir segti pagājušā gada zaudējumi un gads ir noslēdzies ar nelieliem plusiem," atzīst Kolāts.
Savukārt LR pašu kopējie ieņēmumi (t.sk. telpu īre, studiju izīrēšana, sadarbības raidījumi, arhīva materiālu kopēšana individuālām vajadzībām u.tml.) pērn bija 1 281 337 lati.
Kolāts arī pauž, ka 2009.gada sākumā LR bija nodokļu parāds un ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un citiem kreditoriem noslēgta vienošanās par parāda apmaksas grafiku. Uz šo brīdi parādi esot segti.
Valsts dotācijas apjoms LR pērn veidoja 4 807 518 latus, savukārt šajā gadā valsts dotācija LR ir plānota 3 622 429 latu apmērā. Arī pašu ieņēmumi (tajā skaitā - ieņēmumi no reklāmas) šogad ir plānoti ievērojami mazāki - 575 299 lati, norāda LR vadītājs.
Galvenās LR izmaksu pozīcijas veido personāla izmaksas, kas 2008.gadā veidoja 4 494 000 latu, 2009.gadā - 3 095 000 latu, 2010.gadā personāla izmaksas plānotas 2 420 000 latu apmērā.
Kopumā LR personāla izmaksas 2009.gadā ir samazinātas par 31% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Savukārt 2010.gadā plānots personāla izmaksas samazināt par 46%, salīdzinājumā ar 2008.gadu.
Par 81% ir samazinātas LR komandējumu izmaksas, par 36% - materiālu un resursu izmaksas. Kopējās LR izmaksas pērn ir samazinātas par 31%, un šogad paredzēta izmaksu samazināšana par 41% salīdzinājumā ar 2008.gadu.
Kolāts atzīst, ka samazināts arī LR radio darbinieku skaits - LR 2009.gada 1.janvārī bija 331 darbinieks, šī gada 1.februārī - 221.
Žurnāls: Rīgā ir ap 50%-60% brīvu sienu, kur izvietot reklāmu
Patlaban Rīgā ir ap 50%-60% brīvu sienu, uz kurām par izdevīgākām cenām nekā līdz šim iespējams izvietot reklāmu, raksta žurnāls "Kapitāls".
Pirms Ziemassvētkiem brīvo sienu bijis par trešdaļu vairāk nekā pirms gada.
Kā raksta "Kapitāls", tipiska reklāmas nozares klientu vēlme vienmēr ir bijusi apgūt lielus prestižus mūrus galvaspilsētās, lai radītu atpazīstamību. Normālā ekonomiskā situācijā brandmūru plakātiem varētu būt pat labākas perspektīvas nekā LED (gaismas diožu) ekrānu izvietošanai, jo pēdējie sevi var atpelnīt tikai tad, ja atrodas absolūti perfektā vietā.
Pavisam Rīgā varētu būt 150 brandmūru, bet ir ļoti daudz namu sienu, kuras vēl nav "apgūtas". Iespējams, māju īpašniekiem ir vērts izvērtēt savu situāciju šajā nišā un ne Rīgā vien - ļoti izdevīga vide brandmūriem ir arī mazpilsētas.
Vides reklāmai pieskaitāmi gan statiskie un dinamiskie stendi, gan reklāma uz tiltiem un sabiedriskā transporta pieturvietās, gan kolonnas jeb stabi un citas tā sauktās "ielu mēbeles", gan arī skatlogi un reklāma uz namu ārsienām, ko ierasti dēvē par brandmūriem.
Pēc nemitīgas izaugsmes kopš gadsimta sākuma, kad vides reklāma aizņēma 2%-2,5% no Latvijas reklāmas tirgus, tās īpatsvars reklāmas kopapjomā pērn sasniedzis 11%. Vides reklāmas asociācijas prezidente Jeļena Brokāne uzskata, ka "vide" savu svarīgumu saglabās arī turpmāk. Pagājušajā gadā Latvijas reklāmas nozares kopapjoma kritums sasniedza 50%, bet vides reklāmā kopumā - 40%, tātad salīdzinoši samazinājums nav bijis tik liels.
Pētījums: Decembrī reklāmas apjomi pieauguši presē, radio un internetā
Pērn decembrī vērojams preses, radio un interneta reklāmas apjomu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" Reklāmu reģistra apkopotie 2009.gada decembra reklāmas tirgus rezultāti.
Savukārt neliels reklāmas apjomu samazinājums vērojams televīzijā, liecina pētījums. Televīzijā decembrī, salīdzinot ar novembri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs krities par 1%. Decembrī televīzijā noraidītas 37 326 minūtes, bet novembrī - 37 745 minūtes reklāmas.
Reklāmas apjoms 2009.gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009.gada novembri, ir pieaudzis par 3%. 2009.gada decembrī presē reģistrēts 6951 reklāmas gadījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2008.gada decembrī, kad "TNS Latvia" Reklāmu reģistra datu bāze tika papildināta ar 8700 reklāmām preses izdevumos.
Radio reklāmas apjoms 2009.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ir pieaudzis par 13%. 2009.gada decembrī radio reģistrētas 37 867 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008.gada decembri, ir par 11% mazāk, jo 2008.gada decembrī tika fiksētas 42 636 radio reklāmas, liecina pētījums.
Komentāri: Svarīgākais mediju un mārketinga nozarē (29.01.2010.-05.02.2010.)