Ainars Vladimirovs: Prezidenta Maskavas virziens
2010-02-02
Pirms pieciem gadiem Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga vienīgā no Baltijas valstu vadītājām stāvēja vienotā ierindā ar daudzu citu valstu līderiem Maskavā, svinot Otrā pasaules kara apaļo jubileju. Šogad atkal klāt kārtējā „apaļajā” un atkal Latvijas sabiedrībā uzvirmojušas kaislības... Vai mūsu Valsts prezidenta „Maskavas virziens” ir pareizais, vai varbūt tomēr nepareizais?
Šo pārdomu galvenais mērķis nav analizēt vēsturiskās patiesības un vēsturiskās interpretācijas par Otrā pasaules kara beigu „uzvarētājiem” un „uzvarētajiem”. Vai Latvijai būtu vai nebūtu jāsvin kara beigu kārtējā apaļā jubileja, vai Latvijai ir vai nav jābūt pārstāvētai kādreizējo „sabiedroto” valstu līderu parādē Maskavā. Tas lai paliek vēsturnieku un diplomātu ziņā. Jautājums šoreiz ir cits – vai kaismīgās diskusijas ap saņemto vai nesaņemto „ielūgumu” vispār ir tā vērtas, lai par tām plašsaziņas telpā sarīkotu teju vai nacionāla mēroga skandālu...
Protams, nevar noliegt, ka viss, kas saistās ar Krieviju, mūsu ārkārtīgi sensitīvajām attiecībām ar kaimiņvalsti un latviešu – krievu savstarpējām attiecībām tepat Latvijā, vienmēr būs īpaši svarīgi, vienmēr būs ļaužu (īpaši jau latviešu) diskusiju objekts, vienmēr būs sevišķi aizdomīgs. Es nekādi negribu noliegt, ka zināma daļa taisnības visās latviešu – krievu attiecību debatēs ir. Turklāt pēdējā laika notikumi Latvijā liecina par jaunu „Krievijas virziena” aktualizāciju, īpaši attiecībā uz mūsu valsts galvaspilsētas varu un tās mīlestību pret visu, kas nāk no Zilupes viņējā krasta. Un tieši tāpēc diskusija par šī komentāra ievadā minēto jautājumu izskatās ne vien smieklīga, bet arī sīkumaina. Ir saņēmis Valdis Zatlers ielūgumu doties uz Maskavu vai nav saņēmis. Ir viņam turp jādodas vai, tieši otrādi, nav jādodas. Kāds labums viņam un mums būs no šīs vizītes vai, atkal tieši otrādi, kāds sliktums no tā visa radīsies. Visi šie jautājumi pacelti teju vai nacionālā lepnuma līmenī...
Kaut gan būtībā šis jautājums būtu jāatrisina paša prezidenta kancelejā un Ārlietu ministrijā. Otrā pasaules kara noslēguma vai, kā Krievijā saka, Uzvaras dienas svinības notiek ne pirmo un arī ne pēdējo reizi. Tas ir pasākums, kurā jau iepriekš prognozējami runātāju teksti, iepriekš zināma svinību norise un jau iepriekš dalību tajā apstiprinājuši ne vienas vien valsts līderi. Tāpat nevar noliegt, ka savulaik Vairas Vīķes – Freibergas paustais pirms došanās uz Maskavu ir bijis pietiekami loģisks un argumentēts, lai leģitimētu arī mūsu valsts vadītāju piedalīšanos šajās „svinībās”. Diemžēl mēs atkal esam iekāpuši tajā pašā grāvī un atkal sākam villoties par pilnīgi nebūtisko... Ja ir Valdim Zatleram vēlme doties uz Maskavu un satikt citu valstu līderus, tad lai viņš turp dodas. Ja nav – lai nedodas. Šai diskusijai sliktākajā gadījumā bija jāpaliek kaut kur Ārlietu ministrijas gaiteņos, bet labākajā – vispār nebija jāsākas. Jo no Zatlera dalības pasākumā Krievijas galvaspilsētā nemainīsies nekas – ne mūsu vēstures izpratne, ne fakts, ka Latvija bija okupēta, ne arī starpvalstu attiecības Austrumu vai Rietumu virzienā. Nemainīsies NEKAS.
Taču šobrīd šī milzīgā „aktualitāte” pacelta teju Eiropas līmenī, dodot atkal iemeslu pasmīkņāt par mūsu sīkumainību, kā to veiksmīgi izdarīja Krievijas vēstnieks Latvijā, plašsaziņas līdzekļiem norādot – nu, ko jūs varat te kašķēties par kaut kādiem ielūgumiem, nesūtīsim mēs tam jūsu prezidentam neko, jo galu galā pats liels un pats gudrs. Lai izdomā, tā teikt. Zemteksts pavisam skaidrs...
Kādā komentārā vienā no ziņu portāliem tika minēts, ka došanās uz Maskavu parādot mūsu lokano mugurkaulu krievu priekšā, turklāt pazemojot mūsu nacionālo lepnumu... Drīzāk mūsu nacionālo lepnumu pazemo visa šī „vārīšanās”, saredzot tikai kaut kādus virspusējus, es gribētu teikt, niekus. Kaut gan daudz svarīgāk būtu diskutēt un uztraukties par citām lietām, kas attiecas uz „Maskavas virzienu”. Piemēram, par Rīgas varas izmisīgo vēlmi izdabūt dažādus atvieglojumus, uzturēšanās un darba atļaujas „Austrumu investoriem”... Vai, piemēram, nu jau itin skaļi atjaunoto diskusiju par īstas divvalodības ieviešanu pašvaldībās...
Komentāri: Ainars Vladimirovs: Prezidenta Maskavas virziens