Andris Pētersons: Cilvēciņi cilvēku vietā
2010-02-04
Deminutīvi jeb vārdu pamazināmās formas latviešiem ir ievadītas asinīs kopā ar tautasdziesmām. Saulīte, bāleliņš, ozoliņš… Nu jau arī latiņš un cilvēciņš.
Pagājušajā nedēļā vidēja kalibra uzņēmēja, jauna sieviete, uzaicināja mani pie sulas glāzes pārrunāt sava uzņēmuma komunikācijas jautājumus. Iegājām Rīgas centra bārā. “Cik maksā glāze svaigi spiestas apelsīnu sulas?” uzņēmēja vaicāja. “Divi latiņi glāzē,” bārmene nevērīgi attrauca, rīkojoties ar sulas spiedi. Vēl meklēju maku, kad uzņēmēja ar vārdiem “Andri, nemeklē, man ir sīcene” jau sniedza bārmenei naudu. Trīs cilvēku - uzņēmējas, bārmenes un arī manā - prātos četri lati tajā brīdī pārvērtās par sīceni. Tīro sīkumu. Ja divi lati par glāzi sulas ir sīkums, tad nākamajā dienā var droši prasīt un dot vairāk.
Nākamajā dienā satiku vēl vienu gavilētāju par latiņiem, kurus sanes cilvēciņi. Viens no apdrošināšanas firmu bosiem berzēja rokas, ka bijusi laba diena, - pieci cilvēciņi noslēguši piecus līgumiņus. Jautāju, ar ko noslēgts pēdējais līgums? O, to esot viegli atcerēties, un vīrs nosauca visā Latvijā pazīstamu uzņēmēju. Minūtes divas klusējām. Tad apdrošinātājs pats ieteicās, ka vārds cilvēciņš neesot īsti vietā, jo ietekmīgajai kundzei visdrīzāk nepatiktu šāda uzruna.
Grāmatā par Ivanu Bargo rakstīts, ka ārzemnieki, kuri 16. gadsimtā viesojās Krievijā, bijuši pārsteigti par pamazinājuma formu Ivaška, Fedjka, kuru lietoja padotie, apzīmējot sevi sarunā ar lielkņazu. Šādā veidā kalpi centās uzsvērt kungu pārākumu, zemojās viņu priekšā.
Ar vārdu var pacelt, bet ar vārdu var arī sagraut. Vai mēs, vēloties kādu samīļot, patiesībā nepadarām viņu mazvērtīgāku? Un latu ir patiešām grūti nopelnīt. Nezinu, par cik procentu miljondaļām krītas mūsu nacionālās valūtas vērtība katru reizi, kad pasakām vārdu "latiņš", bet tā notiek.
zerga pievienoja 2010-02-04 14:34
Psihologi mēdz sacīt, ka pamazināmo formu pastiprināta lietošana norāda uz slēptu agresiju... :)
Inese pievienoja 2010-02-04 20:57
Mēdz teikt, ka valsti var sagraut ar vārdu, taču vai valsti var uzcelt ar vārdu? Jautājums! Tas pats un vēl lielākā mērā ir attiecināms uz cilvēkiem. Mēs neapzinamies vārda spēku un brižiem "bliežam" ar vārda ložmetēju kā mazi bērni, kas to tikko atraduši smilškastē, pat neaplūkojoties apkārt un neredzot, ka jau mums apkārt mētājas līķu kaudzes. Tāpēc uz šo tēmu būtu jāskatās plašāk. Cik liela ir pateiktā vārda spēks.
Taču, diemžēl nākas atzīt, ka ir gan cilvēki gan cilvēciņi,un tam nav nekāds sakars ar dzimumu vai vārda pareizsrakstību un tā nozīmi valodnieku izpratnē.
linda pievienoja 2010-02-08 09:43
jā, piekrītu, ka darbā lietot pamazināmās formas ir ļoti neprofesionāli un pilnīgi nevietā. esmu daudz dzirdējusi no kolēģiem par līgumiņiem, telefona numuriņiem, e-pastiņiem, klientiņiem utt. un katru reizi, kad ko tādu dzirdu lietojam sarunā ar klientu vai sadarbības partneri, man paliek kauns kolēģa vietā ;)
Ieva pievienoja 2010-02-09 10:27
taisnība. iedomājos, kā skanētu: "Vai varētu, lūdzu, runāt ar Šlesera kundziņu?" :D
komunikācis
pievienoja 2010-02-16 11:40
Deminutīvu lietojumu Latviešu tautasdziesmās nosaka pirmkārt deminutīvu forma, nevis nozīme, kas krasi atšķiras no vārdlietujoma sarunvalodā, kas norāda uz emocionāla satura izteikšanu. Atliek vien cerēt, ka latvieši ir folkloras cienītāji, nevis "niecībiņas"!
Komentāri: Andris Pētersons: Cilvēciņi cilvēku vietā