zerga pievienoja 2010-02-04 14:34
Psihologi mēdz sacīt, ka pamazināmo formu pastiprināta lietošana norāda uz slēptu agresiju... :)
Inese pievienoja 2010-02-04 20:57
Mēdz teikt, ka valsti var sagraut ar vārdu, taču vai valsti var uzcelt ar vārdu? Jautājums! Tas pats un vēl lielākā mērā ir attiecināms uz cilvēkiem. Mēs neapzinamies vārda spēku un brižiem "bliežam" ar vārda ložmetēju kā mazi bērni, kas to tikko atraduši smilškastē, pat neaplūkojoties apkārt un neredzot, ka jau mums apkārt mētājas līķu kaudzes. Tāpēc uz šo tēmu būtu jāskatās plašāk. Cik liela ir pateiktā vārda spēks.
Taču, diemžēl nākas atzīt, ka ir gan cilvēki gan cilvēciņi,un tam nav nekāds sakars ar dzimumu vai vārda pareizsrakstību un tā nozīmi valodnieku izpratnē.
linda pievienoja 2010-02-08 09:43
jā, piekrītu, ka darbā lietot pamazināmās formas ir ļoti neprofesionāli un pilnīgi nevietā. esmu daudz dzirdējusi no kolēģiem par līgumiņiem, telefona numuriņiem, e-pastiņiem, klientiņiem utt. un katru reizi, kad ko tādu dzirdu lietojam sarunā ar klientu vai sadarbības partneri, man paliek kauns kolēģa vietā ;)
Ieva pievienoja 2010-02-09 10:27
taisnība. iedomājos, kā skanētu: "Vai varētu, lūdzu, runāt ar Šlesera kundziņu?" :D
komunikācis
pievienoja 2010-02-16 11:40
Deminutīvu lietojumu Latviešu tautasdziesmās nosaka pirmkārt deminutīvu forma, nevis nozīme, kas krasi atšķiras no vārdlietujoma sarunvalodā, kas norāda uz emocionāla satura izteikšanu. Atliek vien cerēt, ka latvieši ir folkloras cienītāji, nevis "niecībiņas"!
Komentāri: Andris Pētersons: Cilvēciņi cilvēku vietā